Fotogrāfija: ar autora pieklājību.
Paloma Orozko Viņam ir ļoti daudzveidīga profesionālā karjera. Pētījums tiesības, strādāja par žurnālistu, ieguva opozīciju administratīvais vadītājs, viņš vadīja laikrakstus, radio un televīzijas programmas, kā arī veltīja sevi reklāma un veidošanās. Bet es vienmēr biju sapņojis par rakstīšanu. Viņa aizraujas ar Japāna un viņu kultūra, un tas atspoguļojas viņu darbos, piemēram, Samuraju mācības uz mūžu. Bet viņš paraksta daudz vairāk fantāzijas žanru nosaukumu, piemēram, Drakonija, Pītera Pena ēna o jūras valstība. Šajā intervija Viņš mums nedaudz pastāsta par visu, un es viņam ļoti pateicos par veltīto laiku.
Paloma Orozco — intervija
- PAŠREIZĒJĀ LITERATŪRA: Jūs esat publicējis daudzus nosaukumus, gandrīz visi no tiem ar fantastisku tēmu un paredzēti jaunākiem lasītājiem. Kāds īpašs iemesls?
PALOMA OROZKO: Patiesība ir tāda, ka es nekad neesmu domājis rakstīt konkrētai auditorijai. Man ir laimējies uzrakstīt to, kas vienā vai otrā veidā aizkustināja manu sirdi. Man patīk fantāzijas žanrs, jo man mūsdienu pasaulei ir vajadzīgas lielas maģijas un fantāzijas devas.
- AL: Vai varat atcerēties kādu no saviem pirmajiem lasījumiem? Un pirmais stāsts, ko uzrakstīji?
PO: Mana māte man uzdāvināja manu pirmo grāmatu “Mazais princis”, tā man joprojām ir ar savu veltījumu, kur viņa uzrakstīja patiesi svarīgās lietas dzīvē, kas būtībā ir apkopotas trīs: mīlestība, daba un sekošana saviem sapņiem. Lasot man bija aizdomas, ka beigas nebūs laimīgas, tāpēc pirms grāmatas pabeigšanas uzliku to uz ledus. Jā, burtiski: ieliku saldētavā, lai stāsts sastingtu un galvenais varonis neciestu. Tad mamma man teica, ka vienmēr labāk ir stāties pretī tam, kas mums nepatīk, un to mainīt. Tā es sāku rakstīt, mainot lasīto stāstu beigas. Un es kļuvu par rakstnieku.
- AL: Galvenais rakstnieks? Jūs varat izvēlēties vairākus un visus laikmetus.
PO: Bez šaubām, Borhesa, Pedro Salinasa, Volta Vitmena, Emīlijas dzejoļi Dikinsons; Dino Buzzati, Edgara Alana Po un Bioja Kasaresa stāsti; uz Salgari un Žila Verna piedzīvojumu romāni; Pols Osters, Italo Kalvīno, Edgard Lee Masters… To ir tik daudz.
- AL: Kuru vēsturisko varoni jūs vēlētos satikt un kādu literāro varoni jūs būtu radījis?
PO: Es būtu gribējis satikt pirmo samuraju, kas pastāvēja feodālajā Japānā, Tomoe Gozenu. Viņa mani iedvesmoja savam romānam “Lotosa meita”. Bez šaubām, būtu bijis jauki izveidot Šerloka Holmsa sieviešu versiju.
- AL: Vai ir kādi īpaši ieradumi vai paradumi, ja runa ir par rakstīšanu vai lasīšanu?
PO: Patiesība ir tāda, ka man nav nekādu īpašu hobiju, kad runa ir par rakstīšanu, iespējams, atveru jaunu piezīmju grāmatiņu vēstures dokumentēšanai. Man vienmēr līdzi ir mammas fotogrāfija ar viņas mūžīgo smaidu. Viņa bija arī rakstniece, un man ir aizdomas, ka mēs joprojām esam saistīti, lai gan viņa jau kādu laiku ir prom.
Lai lasītu, man patīk ērti iekārtoties un iedzert tēju. Tas man ir relaksācijas brīdis, un es vēlos to izbaudīt.
- AL: Un vēlamā vieta un laiks, lai to izdarītu?
PO: Ja man būtu izvēle, es rakstītu ļoti agri no rīta vai vakarā. Man vajag absolūtu klusumu. Bet man ir nācies pierast to darīt, kad varu jebkurā diennakts laikā un jebkurā vietā. Tagad esmu eksperts, veidojot nelielas oāzes ikdienas virpulī, kur spēju norobežoties no visa apkārtējā. Tas darbojas arī lasīšanai.
- AL: Kādi žanri jums patīk?
PO: Man ļoti patīk maģiskais reālisms, zinātniskā fantastika, romāni piedzīvojumi, dzeja, stāsti...
- AL: Ko jūs tagad lasāt? Un rakstīšana?
PO: Tagad es pārlasu (saka, ka grāmatu, kuru nevar izlasīt divreiz, nav vērts lasīt vienu reizi) Neredzamās pilsētasautors Italo Calvino.
Un es rakstu vēl vienu romānu, kura darbība notiek feodālajā Japānā Edo laikmetā. Tas ir aizraujošs stāsts, un es patiešām izbaudu ienirt šajā neticamajā laikā un kultūrā.
- AL: Kā jūs domājat, kāda ir izdevējdarbība kopumā?
PO: Es neesmu eksperts šajā tēmā, taču, manuprāt, ir izdevēji, kas turpina pielikt lielas pūles, lai tirgū laistu labus nosaukumus. Es domāju, ka Spānija ir valsts, kurā tiek daudz lasīts. Man ir ļoti paveicies ar manu redaktoru un izdevniecību Edhasa.
- AL: Kā jūs izturaties pret pašreizējo brīdi, kurā dzīvojam?
PO: Samurajam (kā jūs zināt, es uzskatu sevi par mūsdienu samuraju) bija izteiciens: Zanšins, nozīmē attieksmi pirms vētras. Pasaule ir nemierīga, bet mēs varam izvēlēties savu attieksmi pret notiekošajām lietām. Mums jāturpina darīt visu, lai pasaule būtu labāka, nekā mēs to atradām. Un pāri visam trenē sirds acis, kā teica Mazais princis.