Izskats spāņu valodā Trīs nepublicēti Virdžīnijas Vulfas stāsti Veltīti viņas draudzenei Mērijai Violetai Dikinsonei, šie stāsti ir kļuvuši par vienu no šī brīža apspriestākajiem literārajiem notikumiem. Uzrakstīti 1907. gadā un pārskatīti 1908. gadā, tie sniedz ieskatu agrīnajā, asprātīgajā un eksperimentālajā Vulfas daiļradē, kas diezgan atšķiras no svinīgā tēla, ar kuru viņa bieži tiek saistīta.
Zem nosaukumiem "Draudzības galerija", "Burvju dārzs" un "Stāsts, kas palīdzēs aizmigt"Teksti tagad sasniedz spāņu valodā runājošo sabiedrību ar dubultu izdevumu Spānijā: publicē Páginas de Espuma violets, kamēr Lumen tiek palaists Violetas dzīve...kas ietver arī kritisku pētījumu. Abos gadījumos centrālā persona ir Violeta Dikinsone, britu rakstnieka draudzene, mentore un bērnības mīļotā.
Gandrīz nejaušs atklājums angļu arhīvā
Gadu desmitiem tika uzskatīts, ka Vulfa agrīnie stāsti, kas veltīti Violetai Tie saglabājušies tikai 1907. gada manuskriptā. glabājās Ņujorkas publiskajā bibliotēkā un nekad netika publicēti. Autore tos uzskatīja par nenozīmīgu uzdevumu, pat lūdzot draudzenei tos neizplatīt: viņasprāt, tas bija nenobriedis teksts, kas būtu jāpārraksta sešu mēnešu laikā, ko viņa apliecināja, ka nedarīs.
Stāsts ieguva pavērsienu, kad akadēmiķis Urmila SešagiriBūdama Tenesī Universitātes profesore, viņa devās uz Longleat House Viltšīrā, Anglijā, lai iepazītos ar dažiem nepublicētiem Mērijas Vaioletas Dikinsones memuāriem. Šajā kolekcijā, kas saistīta ar ģimeni un Vaioletas personīgo arhīvu, darbinieki norādīja uz vēl viena Vulfa parakstīta dokumenta esamību.
Arhīvā parādījās kaste. ar violetu tinti drukāts un ar roku labots manuskripts pašas autores sarakstīts, datēts ar 1908. gadu. Atkal bija Violetas piedzīvojumi, taču pilni ar svītrojumiem, papildinājumiem un ritma un toņa izmaiņām. Šie labojumi parādīja, ka Vulfa bija atgriezusies pie teksta ar nopietnību, kas bija pretrunā ar viņas pašas vēstules ironiju par "slikto" melnrakstu.
Ierobežojumu dēļ, kas izriet no Covid pandēmijaSešagiri nevarēja fiziski izpētīt materiālu līdz 2022. gadam. Kad viņa beidzot ieguva lapaspuses rokās, viņa atklāja, ka tā ir pārstrādāta 1907. gada stāstu versija ar desmitiem stilistisku iejaukšanos, kas tos tuvināja nobriedušā Vulfa precīzajai un aprēķinātajai prozai.
No privāta joka līdz Vulfa kartes galvenajai daļai
Gadiem ilgi rakstnieka atraitnis, Leonards VilfsViņš iebilda pret šo stāstu publicēšanu. Kad aģentūra, kas pārvaldīja Violetas Dikinsones vai dzejnieka Džona Lēmana dokumentus — kas bija saistīta ar Hogarth Press —, lūdza viņam publicēt oriģinālos manuskriptus, viņš tos noraidīja kā vienkāršu "ne pārāk labu privātu joku". Šis vērtējums veicināja to nonākšanu aizmirstībā, it kā tie būtu spēle bez jebkādas patiesas intereses.
Labotā manuskripta atrašana Longleat House muižā liek pārskatīt šo lasījumu. Gan drukātu, gan ar roku rakstītu labojumu sajaukums atklāj apzināts darba processRūpes par teikumu ritmu, satīras toni un stāstījuma balss uzbūvi. Vulfa nebūt nebija īslaicīga iegriba, bet gadu pēc stāsta uzrakstīšanas veltīja laiku tā pilnveidošanai.
Sākotnējās kritiķu un izdevniecību pasaules reakcijas ir bijušas ļoti atšķirīgas no Leonarda sākotnējām bažām. Tādiem izdevējiem kā Huans KasamajorsSaskaņā ar Páginas de Espuma, šāda kalibra nepublicēta darba parādīšanās ir patiess notikums: ne tik daudz tāpēc, ka tas pievieno Vulfas katalogam "lielisku romānu", bet gan tāpēc, ka tas aizpilda viņas karjeras vāji apgaismotās jomas, gan literārās, gan emocionālās.
Patiesībā šie stāsti ļauj mums niansēt autora tēlu, kurš pastāvīgi tiek saistīts ar gravitācija, introspekcija un krīzeŠeit mēs redzam Vulfu, kura eksperimentē ar komiksu, fantāziju un karikatūru, kura ļauj sev pārspīlēt un deformēt tēlus, nezaudējot precizitāti, un kura izmanto drauga biogrāfiju kā materiālu literārai spēlei.
Violeta Dikinsone: draudzene, mentore un literārā varone
Trīs stāsti ir saistīti ar tēlu Marija Violeta Dikinsoneseptiņpadsmit gadus vecāks par Virdžīniju. Viņu attiecības, kuras kritiķi ir sākuši interpretēt kā romantiska draudzībaVioleta bija rakstnieces jaunības pamatlicēja. Viņa rūpējās par viņu viena no viņas pirmajiem nervu sabrukumiem laikā, uzņēma viņu savā lauku mājā un mudināja publicēt savus žurnālistiskos darbus.
Savās tā laika vēstulēs Vulfa glezno Violetas portretu, kas ir gan sirsnīgs, gan rotaļīgs: gara, nedaudz ekscentriska sieviete, vienmēr gatava atdzīvināt jebkuru ballīti, nepretendējot uz pievilcību, un kura jokoja par saviem sirmajiem matiem un savu izskatu. Šis tēls, vienlaikus maigs un nedaudz smieklīgs, stāstos pārtop par... varonīga un milzīga milzene, spējīga nepakļauties sociālajām normām, jūras briesmoņiem un aristokrātiskām dāmām.
"Draudzības galerijā" rakstnieks Violetu attēlo kā meiteni, kura pirms astoņu gadu vecuma izaug milzīga auguma, kādu, kas vairāk interesējas par zināšanas un idejas nekā sabiedriskajās dejās: viņu piesaista vēsture, literatūra, matemātika, mūzika un humanitārās zinātnes, un viņš iedziļinās "literatūras taisnajos ceļos", kas bezgalīgi sazarojas.
"Burvju dārzs" novieto Violetu viņas pašas lauku mājā, telpā, kas zem fantāzijas vides maskas funkcionē kā neatkarības laboratorijaTur protagoniste dabiski nepakļaujas aristokrātisku dāmu konvencijām, viegli pārvietojas stingrā sociālā vidē un demonstrē autonomiju, kas paredz Vulfas turpmākā darba galvenās problēmas.
Grāmatā "Stāsts, kas palīdzēs jums aizmigt" autore, iespējams, atklāj savu fantastiskāko pusi. Stāsts ir stāsts, ko māte stāsta savam mazulim, lai palīdzētu viņam aizmigt, un tajā dzīvo leģendas, pasakainas radības un monstri kuras tālā pagātnē valdīja Tokijas pilsētā. Divas dižas sievietes, kuras tiek pasniegtas kā imperatoru meitas, ierodoties jājot uz vaļa, kļūst par Violetām, kas spēj pārveidot šo pasauli un nodibināt humānāku kārtību.
Feministu sēklas, ekscentrisks humors un Viktorijas laika fantāzija
Tie, kas strādājuši pie spāņu valodas izdevumiem, piekrīt, ka šajos stāstos ir feministisko tēmu pirmās aizmetņi kas uzplauka Vulfas vēlākajos gados. Tulkotāja un redaktore Patrīcija Diasa Pereda izceļ tādus jautājumus kā sieviešu nepietiekamā izglītība, ierobežojumi, ko patriarhālā sabiedrība uzliek viņu dzīvei, un viņu nevēlēšanās neatbilst no viņām gaidītajai lomai.
Viena no visbiežāk citētajām šo stāstu daļām ir atsauce uz "sava mājiņa"Vienkārša māja ar "īstām rozēm" un vietu, kur apsēsties bez senču nastas. Vairāk nekā divdesmit gadus pirms slavenās "savas istabas" idejas formulēšanas Vulfa jau šeit norāda uz nepieciešamību pēc materiālas un simboliskas telpas, kur sievietes varētu rakstīt, domāt un dzīvot bez ģimenes tradīciju ierobežojumiem.
Stāstos rūpes par sieviešu autonomiju ir apvienotas ar ekscentrisks un dzīvespriecīgs humorsUrmila Sešagiri un citi speciālisti ir izcēluši daudzu ainu hiperbolisko raksturu, tieksmi uz absurdu un grotesku, kā arī autores spēju pasmieties par Edvarda laika Anglijas šķiru un dzimumu kodiem, neatsakoties no kritiskas perspektīvas.
Stilistiski šo stāstu proza ir raksturota kā "neparasti Viktorijas laikmeta" Vulfam. Salīdzinot ar formālajiem eksperimentiem, kas vēlāk iezīmēja tādus romānus kā Uz bāku u OrlandoŠeit ir redzama 19. gadsimta naratīva ietekme gan stāstītāja balsī, gan noteiktās pasaku un sociālās satīras struktūrās. Šis tradīciju un agrīno eksperimentu sajaukums atklāj autori viņas radošā procesa vidū.
Vienlaikus vieglums un smiekli darbojas, kā norāda redaktore Terēza Grasa, gandrīz kā politisks priekšlikumsHumors kļūst par pārmaiņu dzinējspēku, par veidu, kā apgāzt hierarhijas un bez svinīguma izraisīt debates par izglītību, laulībām, ekonomisko autonomiju vai sieviešu vietu publiskajā sfērā.
Izdevumi Spānijā: Páginas de Espuma un Lumen
Spāņu valodā runājošajā pasaulē šo stāstu nonākšana klajā notiek divu savstarpēji papildinošu izdevniecības projektu ietvaros. No vienas puses, Putuplasta lapas publicēt violets ilustrētā izdevumā ar prologu un Patrīcijas Diasas Peredas tulkojumu. Turklāt, Lūmens sagatavot versiju ar nosaukumu Violetas dzīve, kurā iekļauts Urmilas Sešagiri parakstīts kritisks pētījums.
Izdevumā “Páginas de Espuma” īpaša uzmanība ir pievērsta grāmatas fiziskajam izskatam. Makets ir veidots, izmantojot tipogrāfiju. Kaslona AntigvaLīdzīgs iesējuma veidam, ko Vulfi izmantoja savā vēsturiskajā Hogarth Press izdevniecībā. Cieto vāku iesējums ar zilu mākslīgā auduma vāku, kas spiests melnā krāsā, un Andreas Rejesas ilustrācijas cenšas atdarināt 20. gadsimta sākuma britu izdevumu noskaņu.
Interjera dizains ir iedvesmots no kolekcijas Mazā Lielbritānija no A&C Black, ar spēli divu veidu papīrsViena lapa krāsu plāksnēm un otra tekstam, ievērojot tradicionālās malu un balto laukumu proporcijas. Redakcijas komandas deklarētais nolūks ir, lai lasītājs rokās turētu sējumu, kas viegli varētu būt nācis no pašu Vulfu dzimtas iespiedmašīnas.
Savukārt Lumena priekšlikums koncentrējas uz kritisko kontekstu. Zem virsraksta Violetas dzīveIzdevniecība lasītājam piedāvā ne tikai trīs stāstus, bet arī detalizēts pētījums par tā ģenēzi, tās slēpšanas vēsturi un vietu Vulfa daiļrades kopumā. Šajā izdevumā tiek uzsvērta dažu fragmentu fantastiskā dimensija un metanaratīvais raksturs, īpaši stāsts stāstā "Bedtime Story".
Abi izdevumi ir ieguvēji no atjaunotās intereses par Virdžīniju Vulfu Spānijā un citās Eiropas valstīs, kur Jauni tulkojumi un atkārtoti izdevumi pieaug viņa romānu un eseju. Šajā kontekstā Violeta tiek pozicionēta kā papildu elements, kas palīdz pabeigt karti, necenšoties aizstāt jau kanonizētos dižos darbus.
Brīvāka, komiskāka un sirsnīgāka Vulfa
Papildus dokumentālajai vērtībai šie stāsti aicina mūs pārvērtēt, kā Virdžīnijas Vulfas tēls ir interpretēts gadu desmitiem. Parastais uzsvars uz Biogrāfiska traģēdija un introspekcija Tas ir nobīdījies uz fona aspektiem, piemēram, vieglumu, ironiju vai rotaļīgumu, kas ir ļoti klātesoši viņa sarakstē, bet mazāk redzami kolektīvajā iztēlē.
Grāmatās "Draudzības galerija", "Burvju dārzs" un "Stāsts, kas palīdzēs jums aizmigt" atklājas autore, kura izbauda valodu, izvēlas pārspīlētu skatījumu un pārveido savu draudzeni par sava veida... pārmērīga varoneViņa spēj piedalīties aristokrātiskās ballēs un jūras piedzīvojumos, nezaudējot mieru. Šo brīvību veicina arī abu sirsnīgās attiecības, kas lauž tradicionālās draudzības robežas.
Virdžīnijas un Violetas attiecību sentimentālais aspekts, kas biogrāfijās un pētījumos bieži tiek noniecināts, šeit parādās kā centrālais elements. Saglabājušās vēstules līdzās literāro portretu intensitātei norāda uz... mīloša draudzība Tajā bija skūpsti, apskāvieni un tam laikam neparasta intelektuāla līdzdalība. Šo stāstu publicēšana mudina lasītājus iekļaut šo vēsturi savā darba izpratnē ne tikai kā biogrāfisku detaļu, bet arī kā daļu no tā literārā auduma.
Pašreizējā Eiropas kontekstā, ko iezīmē kanonu pārskatīšana un pieaugoša uzmanība sieviešu tīkliem, kas atbalstīja daudzus autorus, Violetas Dikinsones tēls izceļas kā Vūlfas vides galvenā sastāvdaļaViņš nebūt nav sekundārs tēls, bet gan kļūst par daiļliteratūras galveno varoni, kas izgaismo rūpju, draudzības un savstarpēja atbalsta nozīmi literārajā daiļradē.
Šo manuskriptu ceļojums — no pašas Vulfas pašcenzūras līdz to rūpīgai izdošanai spāņu valodā vairāk nekā gadsimtu vēlāk — ietver daudzas spriedzes, kas vijas cauri literatūras vēsturei: kas tiek publicēts un kas netiek publicēts, kurš nosaka teksta vērtību un kuras personiskās attiecības tiek atstātas novārtā vai aizmirstas. violets y Violetas dzīve Grāmatas nonākšana Spānijas grāmatnīcās lasītājiem piedāvā retu iespēju ielūkoties jaunās, komiskās un pārsteidzoši brīvās Virdžīnijas Vulfas dzīvē un piešķirt jaunus nozīmes slāņus mantojumam, kas turpina radīt jautājumus un lasītprasmi visā Eiropā.